25. novembris ir Katrīnu diena, un šajā dienā liela nozīme ir laika apstākļiem, pēc kuriem var noteikt, kāda ziema mūs sagaida. Arī dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs atgādina, ko pēc šodienas varam gaidīt.
25. novembrī šodienas vārda dienu kalendārā lasāmi šādi vārdi: Kate, Katrīna, Katrīne, Kadrija, Trīne – tās ir šodienas gaviļnieces. Taču jau izsenis Katrīnu diena bija kas vairāk – īpaši attiecībā uz laika un dabas zīmēm.
Sinoptiķi prognozē, ka šodien Kurzemē un Vidzemē diena gaidāma ar skaidrošanos, savukārt Latgalē mākoņu sega būs bieza un sauli aizsegs. Visu dienu pūtīs lēns vējš, un gaisa temperatūra visā Latvijā būs no -1 līdz +2 grādiem.
Tikmēr Rīgā nokrišņi nebūs, mākoņu daudzums uz pēcpusdienu samazināsies, tāpat pūtīs lēns vējš, bet termometra stabiņš pakāpsies līdz +1 grādam.
Seni latviešu ticējumi par Katrīnu dienu vēstī vairākus ticējumus:
Ja Katrīnu dienā ir sals, tad Andreju dienā gaidāms lietus;
Ja šajā dienā līst lietus, tad Andrejos gaidāmas salnas;
Ja Katrīnu dienā sniegt kūst, gaidāma silta ziema, bet, ja ir noturīgs sals – ziema būs auksta.
Ja Katrīnās skaidras debesis, tad Ziemassvētkos būs sals;
Ja Katrīnu dienā vējš maina virzienu, gaidāmi bieži atkušņi.
Dabas vērotājs Vilis Bukšs savā blogā atgādina, ka Katrīnu dienā senos laikos norisinājās arī budēļi, un atšķirībā no citiem budēļu laikiem šoreiz galvenās masku gājējas un tās, kas pārģērbās, bija sievietes.
Kas ir Katrīnu budēļi? Tā ir viena no senākajām un raksturīgākajām šīs dienas tradīcijām. Budēļi bija sieviešu masku gājieni, kuru uzdevums bija nest svētību un auglību, piesaistīt laimi un labklājību. Sievietes savās maskās attēloja pārsvarā aitas un kazas.
Bukšs atgādina, ka viņam zināmie ticējumi vēsta, ka, ja šajā dienā snieg sniegs, tad līdz 6. decembrim īsti ziemu vēl gaidīt nevar. Bet, ja Katrīnās līst lietus, tad 4. decembrī gaidāms precīzi tāds pats laiks. Bet, ja Katrīnās valda sals un mīnusi, tad visa ziema gaidāma auksta, savukārt, ja šajā dienā ir atkusnis un plus grādi, tad kopumā gaidāma silta ziema bez bargiem saliem.
Kopumā latviešiem par šo dienu ir daudzas bagātīgas tradīcijas un vairākas no tām ir ar vērtīgu nozīmi.
Senie latvieši ticēja, ka Katrīnas “nogludina aitām vilnu”. Ticēja, ka, ja šajā dienā aitas ir mierīgas un labi uzvedas, tad gaidāms labs vilnas gads. Bet, ja šīs dienas vakarā aitas blēj, tad sagaidāms, ka būs tomēr barga ziema.
Ja Katrīnas dienā kūtis dūmo vai dzīvnieki uzvedas nemierīgi, ziemā var gaidīt biežus atkušņus.
Kā piesaistīt labklājību?
Teica, ka Katrīnas “nāk ar bagātību”, tāpēc bija labi šajā dienā sākt kādu nelielu jaunu darbu — ticēja, ka tas nesīs veiksmi.
Ja Katrīnās kādam iedeva maizi vai vilnu, tad nākamgad pašam gaidāms trūkums, tāpēc šajā dienā to dot citiem nevajadzēja.
Gaismai un ugunij liela nozīme
Šajā dienā bija jāgādā par gaismu un uguni, tāpēc Katrīnu vakarā uguni iekūra un to dedzināja ilgāk, nekā parasti, lai ziemas tumsa nebūtu pārāk gara un būtu maigāka.
Dažos Latvijas novados dedzināja arī pavarda “attīrīšanas” uguni, lai mājās ienāktu miers un visi tumšie gari dotos prom.
Gaismas un gaišuma diena – īpašs ēdiens
Katrīnas uzskatīja par gaismas un gaišuma dienu, tāpēc šajā dienā bija jāliek galdā ēdiens, kas ir gaišā vai baltā krāsā. Piemēram, biezpiens, putra, jādzer piens un jāēd baltmaize. Šie ēdieni godināja Katrīnas un piesauca labvēlību govīm, kas deva pienu.
Ko nedrīkstēja darīt?
Katrīnās nedrīkstēja šūt, griezt drēbes, jo ticēja, ka tā var “sagriezt” savu veiksmi un ģimenes laimi. Aizliegts bija arī strīdēties, citādi visu ziemu gaidāmas ķildas un domstarpības.
